Mateja kalpošana bērniem: Kukaiņu kross

Tikko aizvadītas 3 lieliskas dienas Mateja nometnē. Prieks par katru vienu, kas varējām būt tur. Arī par bērniem bija īpaši padomāts un nu jau Kukaiņu kross godam noskriets!

Šeit atskats uz nometnē darīto un piedzīvoto.

~ 1.diena ~

Piektdienas pēcpusdienā īsts biologs, Raitis Pečulis, iepazīstināja bērnus ar kukaiņu pasauli. Tika pārrunāts, kas vispār ir kukaiņi, kādi tie mēdz būt un kur var atrast. Katrs dalībnieks saņēma savu personīgo kukaiņu noteicēju, kā arī pirmo uzdevumu - uzmanīgi vērot un pētīt kukainīšus, tos uzzīmēt un vēlāk sameklēt grāmatā, kas tas par kukaini. Lai labāk veiktos, tika sagādāti palielināmie stikli un īpašas, caurspīdīgas kārbiņas (lai varētu droši no visām pusēm radībiņas aplūkot, nenodarot pāri nedz tām, nedz sev).

~ 2.diena ~

--> Rīts.

Sestdienu iesākām ar Tauriņu metamorfozēm. Vai zināt stāstu par vīru, kas gribēja tauriņam palīdzēt izkļūt no kūniņas?

"Reiz kāds vīrs atrada kūniņu, viņš redzēju, kā tajā parādās maza spraudziņa un ir redzama dzīvībiņa. Viņš vēroja tauriņu vairākas stundas. Viņš redzēja, kā tas cīnījās, lai pa mazo spraudziņu dabūtu mazo ķermenīti brīvībā.Vīram jau likās, ka tauriņam tas nekad neizdodies. Izskatījās, ka tauriņš ir izdarījis visu, ko viņš varēja. Tālāk tas netika, tā vismaz likās vīram.

Viņš izdomāja, ka būs jāiet tauriņam palīgā.Viņš paņēma šķēres un atgrieza kūniņu vaļā. Tauriņš ĻOTI viegli izlīda ārā. Taču tauriņš izskatījās tik savāds. Viņam bija mazliet uzpūties ķermenītis, un viņš tik tikko kustināja spārniņus. Vīrs turpināja vērot taurenīti, jo viņš gaidīja, ka kuru katru brīdi tauriņš atvērs spārnus un sāks lidot.Taču tas nenotika. Un tauriņš visu atlikušo dzīvi pavadīja lienot uz sava ķermenīša ar sakropļotiem spārniņiem. Tas nekad nelidoja.

Tas ko vīrs savā laipnībā un arī steigā nesaprata bija, ka kūniņa un cīņa, kas nepieciešama, lai no tās tiktu ārā ir tas, kā Dievs to ir iekārtojis. Šķidrums, kas ir tauriņa ķermenītī vienmērīgi piepilda tauriņa spārnus, un spārni ir gatavi pacelt taurenīša ķermeni, kad tas būs izlauzies no kūniņas.Kādreiz grūtības ir tieši tas, kas mums dzīvē ir nepieciešams.Ja Dievs mums atļautu dzīvot šo dzīvi bez jebkādām grūtībām, tad tas mūs patiesībā sakropļotu. Mēs nebūtu tik stipri, cik mēs pašreiz esam.

Un ne tikai tas, mēs arī nekad nelidotu!"

Lūk, tā par mums gādā Dievs.

Lai stāstu iedzīvinātu, katrs bērns uztaisīja savu tauriņu:

1) vispirms - oliņa un kāpuriņš...

2) tad kūniņa...

3) un rezultātā - skaists tauriņš.

Bet - nē... Vēl nav laiks tauriņiem... Lielas lietas tik ātri nenotiek. Sestdienas rītā bērni vēl tikai strādāja pie spārniņiem (lai gan paši to īsti nezināja..).

Kad radošā daļa bija pabeigta( un arī lai izkustētos pa vidu darbiem), spēlējām kādas spēles.

Viena no tām - Ietīties kūniņā. Bērni sadalījās grupiņās pa 3 - 4, vienam bija uzdevums mierīgi stāvēt un pārējie - cik ātri un rūpīgi vien spēja - ietina šo vienu tualetes papīrā.

--> Dienas vidus.

Sestdienas vidū visiem nometnes dalībniekiem bija iespēja iesaistīties kādā radošā darbnīcā pēc savas izvēles un patikas. Arī bērniem bija sava - Jāņtārpiņu lukturīšu darbnīca. Katrs varēja uztaisīt vienu no (vai pat vairākus no katra veida... :) ):

aplīmēt burciņu ar krāsainas līmplēves strēmelītēm (kā zāles stiebriem) un dažādiem kukainīšiem;
aplīmēt burciņu dekupāžas tehnikā ar skaistu salveti (arī rotātu ar tauriņiem un citiem kukainīšiem);
veidot uz burciņas pats savu īpašu dizainu, izmantojot zīdpapīru un PVA līmi.

Gatavos lukturīšus turpat atstāja nožūt, lai tikai pēc pāris stundām arī ar tiem notiktu kādas pārvērtības...

--> Vakars.

Visbeidzot sestdienas vakaru bērni noslēdza spēlējot Kukainīšu ēnu teātri. Jau atkal katrs dalībnieks no papīra izgrieza pats savu galveno aktieri (vai vairākus), kam pielīmēja kociņu, lai vieglāk darboties. Un izrāde varēja sākties!

Pēc izrādes, katrs aizdedza svecīti savā burciņā=lukturītī un spožām jāņtārpiņu uguntiņām mirdzot devās pie vecākiem.

~ 3.diena ~

Svētdienas rītā bērni atkal sapulcējās, lai vērotu tauriņu pārvērtības. Tās rosināja domāt par tauriņu līdzību ar Jēzu - pēc šķietamas nāves (pārvēršanās par kūniņu) tauriņi ceļas augšā un ir daudz skaistāki kā iepriekš. Arī Jēzus trešajā dienā augšāmcēlās un ne vairs kā cilvēks.

Arī Lienei bija līdzi kāds īpašs tauriņš īpašā kūniņā:

Īpašs, jo ar savām krāsām vēstīja par Dieva plānu mums, visiem cilvēkiem un Dieva mīlestību uz mums. Klausoties Lienes stāstītajā, katrs izveidoja krāsainu koka pērlīšu rokassprādzīti kā atgādinājumu:

dzeltens - jo Dievs ir visvērtākais, gluži kā pasaulē zelts;
melns - tik melns kā grēks, kas ienāk mūsu sirsniņās;
sarkans - jo Jēzus mira mūšu dēļ pie Krusta, nevainīgas asinis tika izlietas grēkojušo dēļ;
balts - tik balts, cik baltus mūs mazgā Jēzus upuris;
zaļš - kā mūžības, dzīvības un augšanas simbols.