UZRUNA BĒRNIEM:Naglas stāsts

Reiz bija kāda nagla, ko kopā ar daudzām citām izkala stiprās cilvēka rokas. Un kopā ar daudzām citām tā gaidīju to laimīgo brīdi, kad varēs būt noderīga cilvēkam. Kādā piektdienā tas brīdis bija klāt.

Todien nagla biju lieciniece cilvēku neprātam. Naglu paņēma romiešu kareivis, lai piesistu pie krusta kādu roku. Tā bija dzirdējusi par noziedznieku un ļaundaru rokām, bet šī roka tāda nebija. Pat būdama bezsirds nagla tā sajuta, ka šī roka ir īpaša. Tā ir svēta roka, kas lauzusi maizi, mierinājusi, dziedinājusi, svētījusi...

Smilšu stāsts

UZRUNA BĒRNIEM: Mīliet savus ienaidniekus

Par ko tu iedomājies, ieraugot sirdi? Droši vien lielākā daļa uzreiz iedomās par mīlestību. Ko tu mīli? Vai tu mīli savus vecākus? Vai mīli brāļus un māsas? Kā ir ar draugiem? Ir tik viegli mīlēt šos cilvēkus, jo viņi tevi mīl!

UZRUNA BĒRNIEM: Sabats

Pirms kāda laika, bija vairākas siltas, saulainas un pavasarīgas dienas un droši vien, ka kādi no jums jau redzēja pirmos pavasara vēstnešus – sniegpulkstenītes un kādi pat bija paspējuši ieraudzīt arī pirmos tauriņus. Vēl vieni siltā laika vēstneši ir skrējēji. Vai esi pamanījis, ka aizvien vairāk uz ielām un parkos var redzēt cilvēkus sporta drēbēs, kuri skrien?

UZRUNA BĒRNIEM: Kontroles pults

Vai Tu zini, kas šī ir par lietu? Tā ir kontroles pults. Ja tev mājās ir televizors, tad tev ir arī līdzīga pults. Ar to var ieslēgt un izslēgt televizoru, pārslēgt kanālus, pagriezt klusāk vai uzgriezt skaļāk to, ko tu skaties. Tātad ar šādu pulti var vadīt televizoru. Šī, kas man ir rokās, nav vis televizora pults, lai arī tā ir ļoti līdzīga, tā ir šī projektora kontroles pults. Ar kuru var, padarīt redzamo attēlu gaišāku vai tumšāku, dažādi to pielāgot, lai mēs labāk varētu saskatīt, kā arī ar to var ieslēgt un izslēgt projektoru. Izmēģināsim....

Šis piemērs par kontroles pulti, vedina vai vaicāt - vai arī manai dzīvei ir kontroles pults? Kas kontrolē un vada manu dzīvi? Vai Tu domā, ka tikai tu pats un Tavi vecāki nosaka Tavu dzīvi, vai vēl kāds?

Jēzus vēlas būt Tavas dzīves noteicējs, lai tavas dzīves kontroles pults ir Viņa rokās. Vai Jēzus ir noteicējs pār taviem plāniem un izvēlēm, kuras tu izdari, vārdiem, kurus pasaki, darbiem, kurus dari un domām, kuras tu  domā? Tev iespējams tas nemaz tā uzreiz nepatīk un tu jautā – bet kāpēc Jēzus vēlas visu vadīt un noteikt? Tāpēc, ka Viņš vēlas tev pašu labāko. Bībelē ir teikts, ka Dievam ir plāns tavai dzīvei. Un tas ir pats labākais plāns kāds vien var būt, jo Dievs ir visa radītājs. Taču tu nekad neuzzināsi, cik brīnišķīgs ir šīs plāns, ja vien neatdosi savas dzīves kontroles pulti Dievam.

Uzticies, ka Dievs Tev vēl pašu labāko!

Adaptēts pēc Who’s control? http://www.sermons4kids.com/who_is_in_control.htm

UZRUNA BĒRNIEM: Paralizētais vīrs un 4 draugi

UZRUNA BĒRNIEM: Slazds un brīvība

foto no interneta resursiem

Šorīt es Tev gribu pastāstīt kādu pavisam nesenu notikumu, kas atgadījās šajās Olimpiskajās spēlēs. Krievijas distanču slēpotājs Antons Gafarovs piedalījās pusfināla sacensībās, bet distances vidū piedzīvoja kritienu, kā rezultātā tika sabojāta viena no viņa slēpēm. Pēc kritiena Gafarovs piecēlās un turpināja sacensības, taču bojātās slēpes dēļ viņš vairs nevarēja normāli paslēpot.

Pēc īsa brīža viņš krita vēlreiz un šoreiz bojātā slēpe pārlūza uz pusēm. Brīdī, kad šķita, ka krievu slēpotājs tomēr netiks līdz finiša līnijai, viņam palīgā steidzās Kanādas izlases treneris. Džastins Vedsvorts, neko neteikdams, notupās pie sportista, palīdzēja noņemt bojāto slēpi un uzvilkt jauno. Gafarovs finišēja pēdējā, 12. vietā, bet, pateicoties Kanādas trenerim, saņēma olimpiskajam čempionam cienīgu skatītāju atbalstu.

Pēc sacensībām atklājās, ka Vedsvorts krievu sportistam ziedoja rezerves slēpi, ko bija sagatavojis kādam no saviem audzēkņiem.

Vēlāk žurnālisti intervēja kanādiešu treneri un jautāja kāpēc viņš palīdzēja sportistam no citas komandas, kanādiešu treneris atbildēja: «Tas bija tāpat kā redzēt slazdā iesprūdušu dzīvnieku . Nevarēju vienkārši sēdēt malā un nepalīdzēt. Gribēju, lai viņam ir iespēja sasniegt finiša līniju».

Šis notikums liek mums domāt par to, ka cilvēki, kuri nepazīst Kristu ir iesprūduši grēka slazdā. Un, lai viņi tiktu no tā ārā, ir nepieciešams kāds cilvēks, kurš atnes atbrīvojošo vēsti par Kristu, lai sagūstītajam ir iespēja ne vien tikt vaļā no grēka slazda, bet arī Dieva spēkā sasniegt finiša līniju – nonākt Debesu valstībā.

Avots: http://www.businessinsider.com/cross-country-skier-given-ski-2014-2

UZRUNA BĒRNIEM: Rokas

Ja manās rokās būtu hokeja nūja, ar to es neko daudz nevarētu izdarīt. Taču, ja hokeja nūja ir Laura Dārziņa, Kristera Gudļevska vai kāda cita Latvijas izlases hokejista rokās Olimpiskajās spēlēs, tad tā ir pilnīgi cita lieta. Tātad ir svarīgi, kura cilvēka rokās ir kāda lieta.

UZRUNA BĒRNIEM: Cilvēku zvejnieki

foto no interneta resursiem

Vai Tu esi kādreiz makšķerējis? Vai tev patīk makšķerēt? Ja tu kādreiz esi makšķerējis, tad zini, cik liels ir prieks, kad beidzot izdodas noķert kādu zivi. Viena laba lieta par makšķerēšanu ir tā, ka nav svarīgi vai tu esi jauns vai vecs, zēns vai meitene, jo ikviens var makšķerēt.

UZRUNA BĒRNIEM: Stafete

Vai Tev patīk sporta stundās piedalīties skriešanas sacensības? Vai varbūt Tev patīk skatīties kā skrien citi? Vai esi kādreiz televīzijā skatījies skriešanas stafetei Olimpiskajās spēlēs?

Skriešanas stafetē piedalās komanda, kurā ir 4 skrējēji. Pirmajam skrējējam rokās ir stafetes kociņš. Atskan starta signāls un skrējējs skrien savu daļu no kopējās distances (100, 200 vai 400 metrus); viņa distances beigās gaida nākošās skrējējs no viņa komandas, kuram ir jāpadod stafetes kociņš. Tālāk otrais skrējies to padod trešajam un trešais savukārt ceturtajam, kurš finišē. Ir ļoti svarīgi precīzi padot stafetes kociņu tā, lai tas nenokristu zemē, jo tad vairs nebūs iespējams uzvarēt.

UZRUNA BĒRNIEM: Zeme, kuru sauc par Debesīm

                                                              foto no interneta resursiem

     „Es gribu tev pastāstīt par savādu un brīnišķīgu zemi. Zemi, kurā nav asaras un sirdssāpes, zemi, kurā nav slimību, sāpju un nāves. Cilvēki, kas dzīvo šajā zeme, nekad nenogurst. Viņi nenes nekādas nastas un nepaliek veci. Neviens nekad nesaka „Uz redzēšanos!”, jo šķiršanos tur nepazīst, un tur nepiedzīvo nekādas vilšanās.

     Zemē, par kuru es runāju, nav neviena grēka, un neviens tur nedara neko sliktu. Tur nenotiek nekādi nelaimes gadījumi. Tu vari ceļot tūkstošiem jūdžu un tu neieraudzīsi nevienu kapsētu un nesastapsi nevienu bēru procesiju. Tur viņiem nav vajadzīgi kaprači un par zārkiem tur neko nezina. Drēbes, kuras tur valkā, ir gaišas un mirdzošas, un neviens tur netērpjas sēru drānās.

UZRUNA BĒRNIEM: Latvija

Šoruden iepazinos ar skolotāju no Jaunzēlandes.  Viņa ir arī misionāre un palīdz skolotājiem citās zemēs. Savā kalpošanā viņa ir bijusi dažādās zemēs, bet Latvijā - pirmo reizi. Viena lieta, ko viņa dara pirms došanās uz kādu jaunu zemi, ir kaut nedaudz uzzināt par vietu, kur viņa dosies. Viņa atrada informāciju par Latviju, par Rīgu, par cilvēkiem un īpaši par to, kādas ir skolas. Viņa iepazinās arī ar Latvijas vēsturi. Tā nu ierodoties Latvijā viņai bija savs priekšstats par to, kur viņa ir atlidojusi.  Ieraugot Latvijas karogu, viņa nodomāja:

„Tumši sarkanais laukums karogā man atgādina par latviešu tautas varonīgām cīņām par brīvību. Es apbrīnoju cilvēku mīlestību uz savu zemi.  Tagad ir cita veida grūtības, izaicinājumi. Bet baltā krāsa ir cerības krāsa. Latvijā cilvēkiem ir cerība, jo  tā ir Labā Vēsts par Kristu.”

UZRUNA BĒRNIEM: Māla krūze

                              Foto no interneta resursiem

Reiz Anglijā dzīvoja kāds laulāts pāris, kam ārkārtīgi patika apmeklēt Londonas centra veikaliņus. Viena no viņu mīļākajām bodītēm bija antikvariāts, kurā pārdeva senas servīzes. Kādu dienu abi ieraudzīja glītu krūzīti.

 - Vai drīkstu apskatīt šo krūzi? – vaicāja kundze. – Pirmo reizi redzu kaut ko tik smalku!

Ja krūzīte būtu varējusi runāt  tā teiktu:

 - Jūs nesaprotat! Tāda kā tagad es neesmu bijusi vienmēr. Ilgu laiku biju vien bezveidīga māla pika. Tad nonācu pie sava radītāja. Viņš ar mīlestību mīcīja un veidoja mani savās rokās. Pienāca brīdis, kad mana pacietība izsīka un es iesaucos:

- Lūdzu, liec mani mierā!

Taču viņš man uzsmaidīja un noteica:

- Pacieties vēl tikai nedaudz! Vēl neesmu pabeidzis.

UZRUNA BĒRNIEM: Anamika un vajātie kristieši

Vai šorīt, kad Tu nāci uz baznīcu, tev bija no kāda jābēg vai jāslēpjas? Vai Tev bija jāpiedzīvo nāves briesmas, lai nokļūtu šeit? Nē, vai ne? Mēs varam brīvi nākt uz baznīcu un mēs neviens neapdraud.

Un kad Tu atnāc šurp, kā izskatās Tavas grupiņas klase? Vai tā ir drūma un tumša? Vai sienās ir caurumi, kur vējš pūš? Vai jumts ir tāds, ka lietus laikā paliek slapji mati? Nē, mums ir gaišas, siltas un skaistas telpas.

Bet tā nav visur pasaulē, ir daudzas valstis, kur kristiešus izsmej un nicina, kur viņiem neļauj brīvi nākt uz baznīcu. Katra svētdiena un reize, kad cilvēki dodas sapulcēties ar citiem kristiešiem ir risks, ka viņus varētu nogalināt. Pasaulē ir vietas, kur bērni var tikai sapņot par tik skaistām un drošām telpām kādās ir iekārtotas mūsu klases.

UZRUNA BĒRNIEM:Kaklarota

                                                               Foto no interneta resursiem

Kāds vīrs stāvēja aiz letes un izklaidīgi vēroja ielu. Pie veikala pienāca meitenīte un piespieda deguntiņu skatloga stiklam. Kaut ko ieraugot, debeszilās acis iemirdzējās. Meitenīte ienāca veikalā un palūdza, vai varētu aplūkot tuvāk zilu tirkīza kaklarotu.

- Tā būs manai māsai. Vai jūs varētu to skaisti iesaiņot? – viņa vaicāja.

Veikala saimnieks neuzticīgi uzlūkoja meitenīti un pajautāja:- Cik tev ir naudas?

Meitenīte no kabatas izvilka mazu maciņu un to attaisīja. - Vai ar to pietiks? Mazā lepni parādīja dažas monētas.

UZRUNA BĒRNIEM: Zari

Es vairs neesmu pasaulē, bet viņi ir pasaulē, un Es eimu pie Tevis. Svētais Tēvs, uzturi tos Savā Vārdā, ko Tu Man esi devis, lai viņi ir viens, itin kā mēs.  Jāņa 17:11

Labrīt! Šorīt man vajadzētu kādu spēcīgu palīgu. Kā tu domā, vai tu varētu salauzt šo kociņu? Oho, tev izdevās! Tu esi stiprs un viegli to salauzi. Tagad pamēģināsim ar šo kociņusaišķi, vai arī to tu varēsi tik viegli salauzt? Tagad gan tas vairs nav iespējams... Paldies, es domāju, ka pat pats spēcīgākais vīrs šorīt te nespētu tos salauzt.

UZRUNA BĒRNIEM: Lēmums

foto no interneta resursiem

Basketbola bumba un notis, tās ir divas lietas, kuras spēlēja nozīmīgu lomu Lauras dzīvē. Lielākā daļa Lauras klasesbiedreņu bija sākušas iet uz basketbola treniņiem. Laurai patika volejbols un viņa vēlējās pavadīt laiku kopā ar savām draudzenēm, bet viņa jau vairākus gadus gāja uz klavierspēles nodarbībām. Jaunie basketbola treniņi bija tieši tajā pašā laikā, kad klavierspēles nodarbības. Basketbola treniņi paņemtu Laurai to laiku, kas būtu nepieciešams, lai trenētos klavierspēlē. Laura nekādi nevarēja nodarboties ar abām šīm lietām....

UZRUNA BĒRNIEM

foto no interneta resursiem

Šorīt uzruna bērniem būs par kādu lietu, kuru tu katru dienu lieto vismaz divas reizes. To ir daudz tavā virtuvē un ir diezgan grūti bez tās ieturēt marlīti. Kā tev šķiet par ko es runāju?

Par krūzēm! Šodien man līdzi ir vairākas krūzītes, kuras palīdzēs mums saprast kādus zēnus un meitenes Dievs vēlas redzēt, lietot un svētīt.

UZRUNA BĒRNIEM: Aptieciņa

                                                                       foto no interneta resursiem

Vai Tu zini, kas šis ir par koferīti? Tā ir mūsu draudzes medicīniskā aptieciņa. Tā vienmēr ir mums līdzi, kad visi braucam uz nometni. Ja tev nometnē ir gadījies nobrāzt ceļus, tad droši vien zini, ka šajā aptieciņā iekšā ir plāksteri, bet ne tikai tie vien, jo cilvēkiem mēdz gadīties dažādas veselības problēmas, tāpēc tur iekšā ir dažādas zāles. Vai gribi paskatīties kādas? Te ir zāles pret alerģiju, pret sāpēm, pret vēdergraizēm un daudzas citas. Te ir līdzekļi, ar kuriem nedezinficēt ievainojumus un to pārsiet. Ļoti daudz dažādu zāļu un medicīnas līdzekļu. Un šī jau ir tikai aptieciņa koferī, bet cik daudz dažādu zāļu ir lielajās aptiekās...?! tas mums liek domāt, ka pasaulē ir daudz sāpju.

UZRUNA BĒRNIEM: Ābele

                                    Attēls no interneta resursiem

Reiz kāds mazs zēns katru dienu gāja pie ābeles spēlēties. Viņš uzrāpās gandrīz līdz galotnei, ēda ābolus un nosnaudās koka ēnā. Viņš mīlēja ābeli un arī ābelei patika, ka zēns pavada laiku tās tuvumā.

Laikam ejot, mazais puika paaugās un vairs nespēlējās katru dienu pie koka. Kādu dienu puika atnāca pie ābeles un izskatījās noskumis. „Nāc, paspēlējies pie manis,” ābele teica puikam. „Es vairs neesmu bērnus un nespēlējos pie kokiem katru dienu,” atbildēja puika. „Man ir vajadzīgas rotaļlietas. Man ir vajadzīga nauda, lai tās nopirktu.” „Piedod naudas man nav..., bet Tu vari savākt visus ābolus un tos pārdot, un tad Tev būs nauda.” Zēns bija tik priecīgs. Viņš salasīja visus ābolus un devās projām, bet pie ābeles vairs nenāca, ābele bija noskumusi.