Šoruden iepazinos
ar skolotāju no Jaunzēlandes. Viņa ir
arī misionāre un palīdz skolotājiem citās zemēs. Savā kalpošanā viņa ir bijusi
dažādās zemēs, bet Latvijā - pirmo reizi. Viena lieta, ko viņa dara pirms
došanās uz kādu jaunu zemi, ir kaut nedaudz uzzināt par vietu, kur viņa dosies.
Viņa atrada informāciju par Latviju, par Rīgu, par cilvēkiem un īpaši par to, kādas
ir skolas. Viņa iepazinās arī ar Latvijas vēsturi. Tā nu ierodoties Latvijā
viņai bija savs priekšstats par to, kur viņa ir atlidojusi. Ieraugot Latvijas karogu, viņa nodomāja:
„Tumši sarkanais
laukums karogā man atgādina par latviešu tautas varonīgām cīņām par brīvību. Es
apbrīnoju cilvēku mīlestību uz savu zemi. Tagad ir cita veida grūtības, izaicinājumi. Bet
baltā krāsa ir cerības krāsa. Latvijā cilvēkiem ir cerība, jo tā ir Labā Vēsts par Kristu.”
Taviem vecākiem
pavisam noteikti ir cerības, ka izaugsi, lai dzīvotu labāku, atbildīgu un
taisnīgu dzīvi. Vecāki, cerība pati par sevi nenozīmē, ka mūsu bērni izaugs par
taisnīgiem un dievbijīgiem cilvēkiem. Mums jāpavada laiks ar saviem bērniem.
Mums kopā ar viņiem jālasa Bībele un jāizskaidro evaņģēlijs. Mums jāmāca viņiem lūgt un jālūdz
par bērniem.
Bērni, Iespējams,
ka arī jūs cerat, ka tavs labākais draugs klasē ticētu Kungam Jēzum Kristum. Tu
vari lūgt par viņu, pastāstīt viņam par savu ticību Dievam.
Taču daudzas
godājamas cerības ir palikušas nepiepildītas, līdzīgi nelaimei nolemtam kuģim,
kurš uzskrējis uz labu nodomu un slinkuma klints.
Šis balto cimdu
pāris mums palīdzēs saprast, kā
iespējams, ka cerības piepildās.
„Cimdiņ, paņem karodziņu un pamāj!“ Nekas nenotiek. Kāpēc? Cimdam pašam
nav spēka to izdarīt.
Otrā cimdā ir mana
plaukta. Tu to neredzi, bet zini, ka tas tā ir, jo cimds var paņem karodziņu un
pamāt. Priecīgu Latvijas dzimšanas dienu!
Ja tavu dzīvi vada Dieva Gars,
tev ir cerība un tu vari dalīties
savā cerībā!
Indra Baumane
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru