UZRUNA BĒRNIEM: Zeme, kuru sauc par Debesīm

                                                              foto no interneta resursiem

     „Es gribu tev pastāstīt par savādu un brīnišķīgu zemi. Zemi, kurā nav asaras un sirdssāpes, zemi, kurā nav slimību, sāpju un nāves. Cilvēki, kas dzīvo šajā zeme, nekad nenogurst. Viņi nenes nekādas nastas un nepaliek veci. Neviens nekad nesaka „Uz redzēšanos!”, jo šķiršanos tur nepazīst, un tur nepiedzīvo nekādas vilšanās.

     Zemē, par kuru es runāju, nav neviena grēka, un neviens tur nedara neko sliktu. Tur nenotiek nekādi nelaimes gadījumi. Tu vari ceļot tūkstošiem jūdžu un tu neieraudzīsi nevienu kapsētu un nesastapsi nevienu bēru procesiju. Tur viņiem nav vajadzīgi kaprači un par zārkiem tur neko nezina. Drēbes, kuras tur valkā, ir gaišas un mirdzošas, un neviens tur netērpjas sēru drānās.

     Tā ir zeme, kur nekad nekas nebojājas. Puķes nekad nezaudē savu smaržu un lapas vienmēr ir zaļas. Tur nav neviena pērkona negaisa, vulkāna izvirduma un zemestrīču. Tur nav nevienas baktērijas un drudža, un nevienas epidēmijas.

     Tajā zemē nav redzami skatu nospiedošie cietumi, īslaicīgās aizturēšanas izolatori un labošanas iestādes. Durvīm nav atslēgu un logiem nav aizšaujamās bultas, jo tur nav zagļi un laupītāji. Tajā zemē nenotiek kari un asins izliešanas.

     Jā, un atļauj man pateikt tev vēl ko. Tur nekur nevar redzēt nevienu slimu cilvēku; neviens nav akls, kurls vai mēms, tādēļ arī tur nav arī māju priekš nedziedināmi slimiem, jo visi ir veseli un stipri. Uz ielām neredz nevienu ubagu, jo neviens nav nabadzīgs un visiem visa kā ir pietiekoši. Lepra, ļaundabīgs audzējs, paralīze un tuberkuloze ir vārdi, kurus šajā zemē nekad nav dzirdējuši. Ārstu palīdzība nekad nav vajadzīga un par slimnīcām tur neko nezina.

     Tu man jautā, kā es to visu zinu? Vai es esmu tur bijis? Nē! Man vēl nav bijusi priekštiesība apmeklēt šo brīnišķīgo zemi, par kuru es runāju, bet citi to ir varējuši izdarīt. Un Viens – Jēzus Kristus, kurš tur ir dzīvojies ilgu, ilgu laiku, ir atnācis un par to pastāstījis ļoti daudz. Jēzus saka, ka to vietu sauc Debesis un Viņš par to saka tā: „Redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem, Viņš mājos viņu vidū, un tie būs Viņa ļaudis, un Dievs pats būs ar viņiem. Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo, kas bija, ir pagājis.” (Atkl. 21, 3. 4.)

     Vai tu gribi uz turieni doties? Tas, kas tev ir jādara, ir jāatver sava sirds Jēzum Kristum, tās zemes Kungam, un jālūdz Viņam ienākt. Tad pēc tam, kad šīs zemes ceļojums beigsies, arī tu dosies uz šo brīnišķīgo zemi un dzīvosi tur mūžīgi.

Osvalds Džefrijs Smits (1889 – 1986)