Par ko tu iedomājies, ieraugot sirdi? Droši vien
lielākā daļa uzreiz iedomās par mīlestību. Ko tu mīli? Vai tu mīli savus
vecākus? Vai mīli brāļus un māsas? Kā ir ar draugiem? Ir tik viegli mīlēt šos
cilvēkus, jo viņi tevi mīl!
Vai tu pazīsti kādus bērnus, kuri ir nejauki pret
tevi? Varbūt tu zini kādu puiku, kurš starpbrīžos grūstās vai iesit? Vai esi
piedzīvojis, ka kāds pasaka kaut ko nejauku un nepatiesu par tevi? Vai tu mīli arī
šos bērnus? Iespējams tu brīnies par to, ko es jautāju un pie sevis domā – vai
tad ir jāmīl tie cilvēki, kuri ir nejauki, kuri izturas slikti pret mani?
Paklausīsimies, ko Jēzus ir teicis par šo.
Kādu dienu Jēzus uzkāpa kalnā un sāka mācīt daudz
cilvēku. Šo Jēzus mācību mēs saucam par „Kalna svētrunu”. Jēzus runātais radīja
lielu izbrīnu cilvēkos. „Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev būs savu tuvāku
mīlēt un savu ienaidnieku ienīst,” teica Jēzus. „Bet Es jums saku: mīliet savus
ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā.”
Kāpēc gan būtu jāmīl ienaidnieki? Jēzus teica, ka
mīlot savus ienaidniekus, mēs uzvedamies kā Dieva bērni. Vai, ja mēs mīlam
tikai tos, kuri mūs mīl, vai Dievs par to mūs atalgos? Ja esam laipni tikai
pret saviem draugiem, vai tad tas ir kaut kas īpašs? Ikviens taču tā dara!
Tas galīgi nav viegli, mīlēt ienaidniekus, bet ir
svarīgi iemesli kāpēc tas ir jādara – tā mēs citiem parādām Dieva mīlestību un
tā ienaidnieki pārvēršas par draugiem.
Adaptēts
pēc Love Your Enemies http://www.sermons4kids.com/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru