Reiz bija kāda nagla, ko kopā ar daudzām
citām izkala stiprās cilvēka rokas. Un kopā ar daudzām citām tā gaidīju to
laimīgo brīdi, kad varēs būt noderīga cilvēkam. Kādā piektdienā tas brīdis bija
klāt.
Todien nagla biju lieciniece cilvēku
neprātam. Naglu paņēma romiešu kareivis, lai piesistu pie krusta kādu roku. Tā
bija dzirdējusi par noziedznieku un ļaundaru rokām, bet šī roka tāda nebija.
Pat būdama bezsirds nagla tā sajuta, ka šī roka ir īpaša. Tā ir svēta roka, kas
lauzusi maizi, mierinājusi, dziedinājusi, svētījusi...
