Šīs svētdienas dievkalpojums iesākās ar bērnu dziedāšanu. Pēc uzrunas bērniem devāmies uz grupiņu. Nodarbības sākumā sasēdāmies aplī un, lai labāk iepazītu viens otru, katrs bērns nosauca savu vārdu. Kopīgi, izmantojot lūgšanu namiņu, pielūdzām Dievu un klausījāmies stāstu par to, kā Jēzus piedeva Pēterim to, ka Pēteris bija melojis un teicis, ka viņš Jēzu nepazīst, lai gan Pēteris bija Jēzus draugs. (Jāņa 21 : (1) 15-19)
„Pēc tam kad Pēteris bija trīs reizes aizliedzis Jēzu, Jēzus bija piesists krustā, nomiris un augšāmcēlies. Un tad kādu dienu, Pēteris kopā ar citiem mācekļiem, bija devies zvejot jūrā. Viņi zvejoja visu nakti, bet tīkli bija tukši. Tad jūras krastā parādījās kāds vīrs un jautāja vai viņiem esot kas ēdams. Mācekļi atbildēja, ka viņiem nekā ēdama neesot. Tad vīrs teica, lai metot tīklu laivas labajā pusē. Pēc brīža tīkls bija tik smags, ka to nevarēja izvilkt. Tad mācekļi saprata, ka tas vīrs krastā ir Jēzus. Pēteris metās ūdenī un peldēja uz krastu. Arī pārējie mācekļi nāca krastā. Jēzus viņus sagaidīja ar brokastīm – ugunskurā ceptām zivīm un maizi. Un tad notika kāda ļoti īpaša saruna Jēzum ar Pēteri: Jēzus jautāja Pēterim „Vai tu mani mīli?”. Pēteris atbildēja, ka viņš mīlot Jēzu. Tad Jēzus vēlreiz jautāja to pašu un Pēteris atbildēja, ka mīlot Jēzu. Un tad Jēzus jautāja trešo reizi „Vai tu mani mīli?”. Pēteris jau noskuma, ka Jēzus viņam vairākas reizes jautā vienu un to pašu, bet Pēteris arī trešo reizi atbildēja „Es Tevi mīlu!”
Jēzus bija piedevis Pēterim. Ja arī mēs lūdzam Jēzus piedošanu un sakām, ka mīlam Viņu, Viņš mums piedod.”
