Nodarbību kā ierasts sākām ar reģistrēšanos plakātā. Uzreiz pēc tam devāmies uz dziedāšanas nodarbību.
Atgriezušies no nodarbības, sasēdāmies aplī un klausījāmies patiesu stāstu par misionāru, kurš bija nokļuvis Taizemē, taču, lai dotos uz nākamo ciematu, viņa ceļā gadījās šķērslis - pāri ceļam bija nogāzies milzīgs koks, kuru nevarēja pārvietot pat vairāki spēcīgi vīri. Ians lūdza Dievu, lai Viņš kādā veidā noņem šo koku no ceļa, taču Dievs uz šo lūgšanu uzreiz neatbildēja.
Jā, nē, gaidi!
Šajā reizē Dievs atbildēja ar „gaidi”, jo Viņam bija vēl kāds uzdevums, kas Ianam bija jāpaveic. Tāpēc pēc stāsta arī kopīgi pārrunājām, ka Dievs uz mūsu lūgšanām var neatbildēt uzreiz, taču mums jāpaliek uzticīgiem Viņam, jo Dievs vienmēr zina, ko dara un zina, kas mums ir vislabākais.
Liels prieks, ka bērnus stāsts patiešām aizrāva, un viņi ar interesi klausījās visā stāstā notiekošajā.
Pēc stāsta noklausīšanās, taisījām arī ar to saistītu rokdarbu – origami ziloni. Tā kā šoreiz bijām pavisam mazā skaitā, atlika arī laiks uztaisīt origami bumbu jeb akmeni.
Nodarbības beigās atkārtojām zelta pantu:
Daudz spēj taisna cilvēka lūgšana, darbodamās savā spēkā. (Jēkaba 5:16b)
Šajā reizē bija iecerēts apsveikt pagājušā mēneša jubilārus, taču mūsu grupiņā tādu nebija, tāpēc varējām arī tāpat pacienāties ar cienastiņu un pārrunāt dažādus notikumus.
Laura
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru