UZRUNA BĒRNIEM: Māte un trīs dēli

Kādā mazā zemnieku saimniecībā dzīvoja māte ar trim dēliem. Viņas vīrs bija agri aizgājis mūžībā, tāpēc dēli jau no mazām dienām savai mammai palīdzēja visos saimniecības darbos.

Vecākais dēls pieauga, atstāja saimniecību un devās uz pilsētu, izmācījās un tad kļuva par baņķieri. Pēc laika arī otrais dēls pieauga un tāpat kā vecākais pārcēlās uz dzīvi pilsētā, kur pēc laika kļuva par turīgu uzņēmēju. Savukārt trešais dēls nepārcēlās uz pilsētu, bet gan uz kādu citu lauku ciematiņu, kur turpināja būt par lauksaimnieku.

Šo trīs dēlu mammai ļoti pietrūka viņas dēli. Viņa kļuva aizvien vecāka un kautru dienu jutās aizvien vientuļāka. Viņas dēļi bija aizņemti un dzīvoja diezgan tālu prom, tāpēc ļoti reti, kad apciemoja savu mammu. Dēlu mammai tuvojās dzimšanas diena un viņa ļoti to gaidīja, jo cerēja, ka dēli ieradīsies uz viņas svinībām.

Dzimšanas dienas rītā dēlu mamma apsēdās mājas priekšā uz soliņa un raudzījās tālumā vai nenāk kāds no dēliem. Beidzot viņa pamanīja tuvojamies mašīnu. „Mans vecākais dēls,” viņa priecīgi nodomāja, bet kad mašīna piebrauca no tās ārā izkāpa dēla sieva. „Vai mans vecākais dēls neatbrauca?” viņa jautāja. Bet vedekla atbildēja, „Ka dēlam ir daudz jāstrādā bankā un viņš ir ļoti aizņemts”, bet viņš ir nosūtījis dāvanu. Tika pasniegta skaista kastīte un to atverot bija kartīte, kur bija rakstīts, ka dēls kopā ar sievu, savai mammai ir nopirkuši dzīvokli pilsētā. Tā nu gan bija liela dāvana, bet dēlu mamma skumji pasmaidīja...

Bet pēc brīža tālumā parādījās vidējā dēla mašīna, bet arī šoreiz pats dēls nebija, bet atbraukusi bija dēla sieva, kura atvainojās, ka pats dēls nevarēja atbraukt un pasniedza dāvanu, aploksni, kurā bija ceļojuma biļetes uz kādu atpūtas vietu. „Tas ir jauki, no mana otrā dēla” skumjā balsī noteica dēlu māte.

Dēlu mamma turpināja raudzīties tālumā un gaidīt savu jaunāko dēlu. Beidzot viņa ieraudzīja tālumā nākam kādus cilvēkus, tas bija viņas jaunākais dēls ar visu savu ģimeni. Dēls teica: „Piedod, mammu, ka mēs nokavējām” un piedod, ka mums līdzi ir tikai puķītes un nav dāvanas. Šogad mūsu saimniecībā īsās vasaras dēļ nebija laba raža. Mēs tikai vēlējāmies atnākt Tevi apsveikt un pateikt, ka mīlam Tevi!

Māte sāka raudāt. „Dēls tu esi atnesis pašu labāko dāvanu – tu esi pats atnācis, lai pateiktu, ka mīli mani, man neko vairāk nemaz nevajag”.

Arī Tu vari savai mammai sagādāt vislabāko dāvanu. Negaidi mammas dzimšanas dienu, negaidi māmiņdienu, bet katru dienu atrodi mirki, lai pieskrietu pie savas mammas un pateiktu cik ļoti mīli viņu. 

Adaptēts pēc Sam Doherty Bible Talks for Children.