UZRUNA BĒRNIEM: uzvaras garša II

Šodien vēlos Tev pastāstīt par vīru vārdā Ēriks Lidls, kurš dzīvoja aptuveni pirms 100 gadiem.  Pēc tautības viņš bija skots, bet dzimis Ķīnā, jo viņa vecāki tur bija misionāri. Vai tu zini, kas ir misionāri? Tie ir cilvēki, kuri stāsta par Dieva mīlestību  tiem, kuri Dievu vēl nepazīst. Bieži misionāri dotas uz tālām zemēm, bet patiesībā, lai Tu būtu misionārs, Tev nekur nav jābrauc, jo arī šeit – Latvijā vēl ir daudz cilvēku, kuri nepazīst Jēzu, bet Tu viņiem vari pastāstīt.

Kad Ēriks paaugās lielāks, viņš devās uz Skotiju, lai tur mācītos universitātē. Ērikam ļoti patika skriet un viņam tas labi padevās, viņš uzvarēja daudzās sacensībās, viņš skrēja tik ātri, ka cilvēki  Skotijā viņu iesauca par lidojošo skotu. 

Tuvojās 1924. gada Olimpiskās spēles Parīzē un arī Ēriks plānoja tajās piedalītos, jo viņš bija ļoti ātrs skrējējs. Īpaši labi viņam padevās 100 m skrējiens un žurnālisti sāka jau runāt, ka Ēriks ir favorīts šajā distancē, tas nozīmē, ka viņam ir vislielākās izredzes iegūt zelta medaļu Olimpiskajās spēlēs. 

Bet tad Ēriku sasniedza kāda ziņa – 100 m skrējiens ir paredzēts svētdienā, dienā, kuru Dievs cilvēkiem ir nolicis par atpūtas dienu.  Kā tu domā, ko Ēriks izvēlējās – skriet 100 metru skrējienu, zinot, ka viņam ir ļoti lielas iespējas uzvarētu un iegūt Olimpisko zelta medaļu vai paklausīt Dieva gribai, kas teikta Bībelē, ka cilvēkiem svētdienā ir jāatpūšas? Ēriks izvēlējās paklausīt un neskriet, lai arī viņam bija tik lielas iespējas uzvarēt.

Tomēr Ēriks piedalījās Olimpiskajās spēlēs, jo ir arī citas skriešanas distances. Ēriks nolēma piedalīties 400 m skrējienā, kas nenotika svētdienā, lai arī šo distanci viņš nevarēja noskriet tik labi kā 100 m.

Pienāca diena, kad bija 400 m skrējiens. Daudzi cilvēki domāja, ka šajā skrējienā uzvarēs sportists no ASV, kurš iepriekš bija ļoti labi skrējis, bet notika negaidītais – Ēriks 400 m skrējiena finiša līniju sasniedza pirmais, viņš uzvarēja un piedevām uzstādīja jaunu Olimpisko rekordu, neviens vēl nebija tik ātri noskrējis 400 m un veselus 12 gadus nevienam neizdevās to labot un noskriet ātrāk.

Daudz cilvēku runāja par šo neticamo notikumu – ka izcils skrējējs atteicās skriet svētdienā, jo Dievs ir paredzējis svētdienu par atpūtas dienu, tā vietā Ēriks piedalījās citā skrējienā, kurā viņš nebija tik labs, bet Dievs deva spēkus uzvarēt. Tā Ēriks kļuva par misionāru – pat skrienot viņš varēja ar savu paklausību Dievam stāstīt citiem par Dievu.

Lai tava lielākā uzvara šodien ir paklausība Dievam un prieks, ka Tev ir dota iespēja vēl kādam pastāstīt par mūsu Dievu, kurš tā mīl savus bērnus!