UZRUNA BĒRNIEM: Uzvaras garša III

Pirms divām dienām tik atklātas Londonas olimpiskās spēles un tika iedegta olimpiskā uguns.  Uguns iedegšana ir īpašs notikums, jo vairākus mēnešus 8000 cilvēku skrēja lāpas nešanas stafetē pa visu Lielbritāniju. Tā viens skrējējs nodeva guni nākamajam skrējējam līdz tā nonāca olimpiskajā stadionā. Ja Tu tā kārtīgāk ieskaties bildē, tad redzi, ka visa olimpiskā lāpa sastāv no maziem caurumiņiem vai aplīšiem. Šī gada Olimpiskajā lāpā ir 8000 mazu aplīšu, jo tieši tik daudz cilvēku piedalījās lapas nešanas stafetē. Šodien es vēlos tev pastāstīt par vienu no šiem mazajiem aplīšiem, par vienu latvieti vārdā  Ieva Liepiņa, kura nesa šo Olimpisko lāpu.

Ieva vienmēr ir paticis sportot – skriet, piedalīties orientēšanās sacensībās un braukt ar riteni. Un reiz pirms 5 gadiem kopā ar draugu viņa devās riteņbraucienā pa Igauniju, kad notika traģisks nelaimes gadījums. Viņus abus ar draugu notrieca smagā mašīna. Viņu veselības stāvoklis bija kritisks. Ievai bija nopietni bojāti iekšējie orgāni, lauzti daudzi kaul  un arī mugurkauls vairākās vietās lauzts.  Ārsti teica kā tāds veselības stāvoklis un izdzīvošana ir nesavienojamas lietas. Septiņpadsmit dienas pēc nelaimes gadījuma nomira Ievas draugs, bet Ieva izdzīvoja. Ieva pati saka, ka viņas izdzīvošana ir Dieva brīnums.

Ieva stāsta, ka visi viņai apkārt esošie cilvēki saslēdzās kopā un bija vienoti – ārsti, ģimene, radinieki, draugi un arī cilvēki baznīcā, kuri lūdza par viņu. Visi vienoti, lai palīdzētu Ievai.

Pēc ilga atveseļošanās procesa Ieva atguvās un atkal sāka sportot un viena  no pirmajām lietām, kuru viņa nopirka bija jauns ritenis. Protams, ka Ievai palika nopietnas veselības problēmas, bet tagad viņa daudzkārt vairāk priecājas par dzīvi.

Ieva ir atradusi savu misijas iespēju - viņa apmeklē cilvēkus, kuriem ir traumas un ar savu piemēru iedvesmo citus dzīvei, ka ir iespējams  piecelties kājās un dzīvot tālāk.

Bet kā Ieva nokļuva līdz Olimpiskajai lāpai? Viņas māsa Māra zināja cik ļoti Ievai patīk sportot un, māsas mīlestības mudināta, viņa pieteica Ievu olimpiskās lāpas stafetei. Un pa pavisam nesen Ieva nesa Olimpisko lāpu.

Dievs savu brīnumu Ievas dzīvē īstenoja caur to, ka līdzcilvēki bija vienoti un meklēja iespējas kā palīdzēt. Un Ieva tika iepriecināta un nesa olimpisko lāpu pateicoties māsas mīlestībai.

Kad es runāju ar Ievu par iespēju, viņas stāstu pastāstīt kā uzrunu bērniem, viņa teica, ka pati gan negribētu stāstīt, jo šajā stāstā nav viņas pašas nopelna, bet gan  viss ir Dieva nopelns. 

Mēs kā draudze esam līdzīga šādai lāpai, kur ikviens esam viens riņķītis un Svētais Gars ir tā liesma, kas mūs visus vieno kopā.