Karavāna

Evaņģelizācijas kalpošanas bērniem Karavāna 1.sezona ir noslēgusies:

https://vimeo.com/67127714

19.05.2013.nodarbība: Svētā Gara nākšana - 1.klases grupa

Svētdienskola, kā jau ierasts, iesākās ar kopīgu slavēšanu, dziedot. Tad devāmies uz savu klasīti un aprunājāmies, kā mums klājas vasarā. Bija manāms, ka karstais laiks un vasaras tuvums dara savu, tāpēc bērniem šoreiz bija diezgan grūti koncentrēties uz notiekošo.

Kā jau Vasarsvētkos, galvenā nodarbības tēma bija stāsts par Svētā gara atnākšanu pie pirmajiem ticīgajiem Jeruzālemē, ko ilustrēt palīdzēja bildes uz filca tāfeles.

UZRUNA BĒRNIEM: Gaiss un Svētais Gars

Šorīt man līdzi ir balons. Izskatās, ka tas varētu būt ļoti skaists, apaļš, dzeltans balons. Tomēr šķiet, ka šim balonam kaut kas pietrūkst. Vai kāds var pateikt, kas tam trūkst? Gaiss! Balonu vajag piepūst. Lai balons varētu būtu īsts balons - lidot gaisā un iepriecināt bērnus, tad kādam tas ir jāpiepilda ar gaisu.

12.05.2013.nodarbība: Anna - Samuēla mamma - 3-4 gadīgo bērnu grupa

Nodarbību sākām ar lūgšanas namiņu un pārrunām par Mātes dienu. 

Stāstījām stāstu no 1. Samuēla 1:1,2,3 paralēli rādot arī bildes.

UZRUNA BĒRNIEM: Māte un trīs dēli

Kādā mazā zemnieku saimniecībā dzīvoja māte ar trim dēliem. Viņas vīrs bija agri aizgājis mūžībā, tāpēc dēli jau no mazām dienām savai mammai palīdzēja visos saimniecības darbos.

05.05.2013.nodarbība: Misijas stāsts - 2.-3.klases grupa

Misionārs – vārds, kas katram svētdienskolas bērnam bija kaut kad dzirdēts, bet piemirsies. Šajā reizē kopā ar bērniem pārdomājām divus misijas stāstus:

• viens par misionāru Taizemē un viņa atbildēto lūgšanu,
• otrs -  fragments no filmas Miera bērns par Evaņģēlija vēsts pasludināšanu Sovi ciltij Jaungvinejā. 

Šie stāsti bija interesanti un iedrošinoši, tomēr svarīgāk par stāstiem ikvienam ir atcerēties, ka mēs esam kā misionāri katru dienu gan savā skolā, gan mājās.

Anita

UZRUNA BĒRNIEM: Laiva un akmeņi

Reiz kāds zēns rotaļājās ar koka laiviņu. Viņš pats bija krastā, bet laivu biji ielicis ezerā un skatījās, kā vējš to lēnām dzen uz priekšu. Lai laiviņa nekur tālu neaizpeldētu, mazais puika tai bija piesējis striķīti, kuru cieši turēja rokās, taču kādā brīdi striķītis izslīdēja no rokām un laiviņa aizpeldēja tik tālu no krasta, ka zēns to vairs nevarēja aizsniegt. Mazais puika satraucies par savu laiviņu, sauca tuvumā esošos bērnus palīgā.