Šodien aizsākām mācību ciklu par Dieva īpašībām. Bērni kopā meklēja dārgumus, un, atraduši kārbu, vērām to vaļā, lai redzētu, kur dārgumus var atrast. Bībelē! Sapratām, ka Bībelē varam atrast vislielākos dārgumus, jo caur to varam tuvāk iepazīt Dievu, uzzināt par viņu daudz vairāk.
svētdiena, 2012. gada 23. septembris
UZRUNA BĒRNIEM: Darbarīki
Vai Tev mājās ir darbarīku kaste? Atceros, ka man bērnībā patika atvērt
tēta darbarīku kasti un izpētīt visu kas tajā bija iekšā, tur bija daudz un
dažādi interesanti darbarīki. Vai Tu zini, kāpēc to tur ir tik daudz? Tāpēc, ka
katrs darbarīks ir paredzēts savam mērķim. Nav tā, ka ar vienu darbarīku varētu
izdarīt visus darbus. Vai Tu zini, kurš instruments būs jāņem ārā no kastes, ja
vajadzētu dēlī iesist naglu? Āmuru! Kurš instrumentu būtu jālieto, ja vajadzētu
kopā saskrūvēt skapi? Skrūvgriezi! Ja vajadzētu kaut ko izmērīt? Mērlenti! Un
ja vajadzētu izurbt caurumu? Urbi! Redzi, katram darbam ir vajadzīgs savs
instruments, tāpēc ir svarīgi, ka darbarīku kastē ir daudz un dažādi instrumenti
Savā ziņā mēs kā draudze esam līdzīgi instrumentu kastei. Dievs ir
ieplānojis pasaulē paveikt daudz dažādus darbus un Viņa instrumenti esam mēs,
Viņa draudze. Līdzīgi kā instrumentu kastē ir dažādi instrumenti arī mēs esam
dažādi, Dievs mums ir devis dažādas spējas un talantus, lai mēs varētu īstenot
Dieva iecerētos plānus. Kādiem Dievs ir devis muzikālas spējas, lai palīdzētu
mums dziedāt dievkalpojumā. Citiem Dievs ir devis talantu mācīt, lai šie
cilvēki varētu citiem stāstīt par Dievu, piemēram, mācītājam un Tavam
Svētdienskolas skolotājam. Un arī Tev Dievs ir devis kādu īpašu talantu. Kas ir
Tavs talants? Mūsu draudzē nav tāda cilvēka, kurš varētu izdarīt visu, bet
katram no mums ir dota kāda īpaša spēja. Apskaties apkārt, tu redzi mūsu
draudzi – daudz dažādi cilvēki. Šī ir Dieva darbarīku kaste, un katrs cilvēks
ir darbarīks.
Vai darbarīks, piemēram, skrūvgriezis ir noderīgs, ja tas guļ instrumentu
kastē un netiek izņemts ārā tad, kad ir vajadzīgs ieskrūvēt skrūvi? Nē! Skrūvgriezis,
kas paliek kastē nav noderīgs, tas ir lietderīgs, tad, kad tas tiek lietots.
Tāpat ir ar Tevi -Dievs Tev ir devis
kādu īpašu talantu, bet, ja Tu to nekop un neizmanto, tad tas citiem paliek
neredzams un ar laiku tas pat var pazust. Nu piemēram, ja ērģelnieks
nepiesēstos pie ērģelēm un nespēlētu tās, tad pamazām ar laiku viņš aizmirstu
kā tās ir spēlējamas. Tāpēc lieto tās spējas un talantus, ko Dievs Tev ir
devis, tad Tu ne vien uzlabosi pašus talantus, bet būsi labs instruments Dieva
rokās!
piektdiena, 2012. gada 21. septembris
Atklāšanas nodarbība - 1.klases grupiņa
Svētdienas skolas atklāšanas nodarbība bija īpaša – tai tika dots nosaukums „Svētki dārzā”. Vispirms visi vecāko grupiņu bērni kopā slavēja Dievu ar dziesmu, un tad devāmies uz savām klasītēm.
Pirmklasnieku grupiņā šoreiz bijām 11 bērni un 4 skolotājas, bet turpmākajās nodarbībās skolotājas strādās pāros pa divām un mainīsies. Nodarbību sākām ar iepazīšanos. Noskaidrojām, kā mūs visus sauc un pastāstījām draugiem vienu jauku lietu, ko katrs piedzīvoja šajā vasarā. Bērni bijuši īstos laukos, devušies ceļojumos, daudzi apmeklējuši dažādas sporta nometnes, braukuši ar laivām.
trešdiena, 2012. gada 19. septembris
UZRUNA BĒRNIEM: Līdzība par ābeli
Reiz bija kāds kociņš, kuru kā visu uz šīs pasaules arī bija radījis Dievs. Tas bija jaunas kociņš un tam nebija ne lapu, ne augļu. Kādu nakti jaunais kociņš debesīs ieraudzīja mirdzošas zvaigznes un noskuma, jo viņš vēlējās, lai arī viņa zaros arī būtu tādas spožas zvaigznītes un lai viņš izskatītos tikpat skaists kā debesis.
sestdiena, 2012. gada 15. septembris
7skolas nodarbību plāns un materiāli
Lai arī Jūs, vecāki, varētu sekot līdzi savu bērnu gaitām Svētdienskolā, piedāvājam aprakstu par nodarbību gaitu un mācību materiāliem, kas katrai grupiņai tiks izmantoti šajā rudens semestrī. Iekļauti arī nodarbību plāni, kuros norādītas konkrētas tēmas un rakstu vietas, kas katrā svētdienā tiek apskatītas, kā arī Bībeles panti, ko paredzēts iemācīties no galvas. Mazākajiem bērniem ir viens pants vairākas nodarbības pēc kārtas, lielākajiem - katru nodarbību cits.
svētdiena, 2012. gada 9. septembris
UZRUNA BĒRNIEM: Tēvu diena
Kādā saulainā rudens dienā tēvs
ar dēlu devās pastaigā gar jūras krastu. Kad viņi biju nogājuši kādu gabaliņu,
mazais puika sāka nedaudz atpalikt un pēc brīža sauca tētim: „Tēt, es eju tavās pēdās!” Zēns, ejot aiz tēva, mēģināja iekāpt tēta
smiltīs atstātajās pēdās.
Kad tētis to pamanīja, viņš saka
spert mazākus soļus, lai dēlam būtu vieglāk viņam sekot. Kad kādu laiciņu viņi
tā bija gājuši, mazais puika nogura un tad tētis viņu paņēma dēlu rokās un
nesa, jo tēvs mīlēja un rūpējās par savu dēlu.
Tie no mums, kuri ticam Jēzum,
mēs esam Dieva bērni un Bībelē ir teikts, ka Jēzus mums ir atstājis priekšzīmi,
lai mēs sekotu Viņa pēdās. Vai Jēzus soļi nav pārāk lieli, lai mēs Viņam
sekotu? Nē, nav, jo Jēzus mums palīdz. Viņš dzīvoja virs zemes un spēra tādus
soļus, lai mēs viņam varētu iet pakaļ. Jēzus darīja vēl vairāk, maksājot par
mūsu nepareizajiem soļiem Jēzus nomira krusta nāvē, tāpēc, ka Viņš vēlējās, lai
mēs varētu nonākt pie Debesu Tēva.
Kad Tu seko Jēzus soļiem? Tad,
kad tētis tev lūdz sakārtot istabu vai izpildīt mājasdarbus un tu paklausi, un to izdari. Tu seko tad, kad tu
redzi kādu, kam ir nepieciešama palīdzība un tu nepaskrien garām, bet apstājies
un palīdzi. Katru reizi, kad tu savam tuvākajam parādi mīlestību, tu seko Jēzum.
Pasaki šodien savam tētim paldies
par kopīgajām pastaigām citām reizēm, kad tavs tētis tev ir izrādījis
mīlestību. Pasaki arī lūgšanā paldies Debesu Tēvam, ka Viņš mums ir dāvinājis
Jēzu, lai varam sekot viņa pēdās!
svētdiena, 2012. gada 2. septembris
UZRUNA BĒRNIEM: Tauriņš un Bella
Kāpuri
ir mazas radībiņas, kuras ēd augus un to lapas. Viņi ir mazi un vāji un nevar
sevi pārāk labi pasargāt. Kad kāpuriņš ir kādu laiku padzīvojis un pietiekami
daudz paēdis, tad tas sāk vīt tādu kā zīda diedziņu sev apkārt. Kāpuriņš to tin
un tin, un tin līdz tas viss ir ietinies zīdainā, baltā kūniņā, kas pēc kāda
laika sacietē. Varētu šķist, ka kāpuriņš ir nomiris, bet tā tikai izskatās.
Pēc laiciņa notiek kaut kas neparasts - kūniņa sakustas un tajā parādās
plaisas. Kāds no iekšpuses cenšas tikt laukā, bet tas vairs nav kāpuriņš, bet
brīnišķi skaists tauriņš ar krāsainiem spārniem. Kāpuriņš nevarēja atrauties no
zemes, tas dzīvoja tepat kur mēs, bet tauriņš spēj pacelties augustu, augstu
gaisā, tas atver savus spārnus un laižas līdz ar vēju pāri pļavām un upēm,
izbaudot silto sauli.
Mēs esam līdzīgi tam kāpuriņam. Tagad mēs dzīvojam šo zemes dzīvi, bet šī
dzīve nav viss, tad kad mēs nomirsim, tās nebūs beigas. Jēzus Kristus ir
uzvarējis nāvi un augšāmcēlies un Viņš ir apsolījis, ka ikviens, kurš tic Viņam
kā savam Glābējam dzīvos pie Viņa debesīs mūžīgi. Tur mēs nebūsim tādi kā
tagad, tur mēs būsim brīnišķi skaisti. Tagad mēs nespējam ne iedomāties, ne saprast kā tas būs, kad būsim debesīs kopā ar Jēzu, bet
arī mazais kāpuriņš nevarēja iedomāties, ka reiz viņa mazais ķermenītis
pārvērtīsies par tauriņu ar skaistiem spārniem, kas varēs apcelties augustu,
augstu debesīs.
Aizvadītajā svētdienā maza meitenīte, vārdā Bella vēl bija te, kur esam
mēs visi - šeit uz zemes un viņa jau te
bija brīnišķi skaista. Tagad viņa ir debesīs kopā ar Jēzu, jo viņa ticēja Jēzum.
To cik brīnišķi skaista viņa ir tagad, mēs redzēsim tikai esot tur - mūžībā kopā ar Jēzu, kur mēs nokļūsim ticot
un sekojot Viņam.
Abonēt:
Ziņas (Atom)


.jpg)



