.jpg)
Kādā saulainā rudens dienā tēvs
ar dēlu devās pastaigā gar jūras krastu. Kad viņi biju nogājuši kādu gabaliņu,
mazais puika sāka nedaudz atpalikt un pēc brīža sauca tētim: „Tēt, es eju tavās pēdās!” Zēns, ejot aiz tēva, mēģināja iekāpt tēta
smiltīs atstātajās pēdās.
Kad tētis to pamanīja, viņš saka
spert mazākus soļus, lai dēlam būtu vieglāk viņam sekot. Kad kādu laiciņu viņi
tā bija gājuši, mazais puika nogura un tad tētis viņu paņēma dēlu rokās un
nesa, jo tēvs mīlēja un rūpējās par savu dēlu.
Tie no mums, kuri ticam Jēzum,
mēs esam Dieva bērni un Bībelē ir teikts, ka Jēzus mums ir atstājis priekšzīmi,
lai mēs sekotu Viņa pēdās. Vai Jēzus soļi nav pārāk lieli, lai mēs Viņam
sekotu? Nē, nav, jo Jēzus mums palīdz. Viņš dzīvoja virs zemes un spēra tādus
soļus, lai mēs viņam varētu iet pakaļ. Jēzus darīja vēl vairāk, maksājot par
mūsu nepareizajiem soļiem Jēzus nomira krusta nāvē, tāpēc, ka Viņš vēlējās, lai
mēs varētu nonākt pie Debesu Tēva.
Kad Tu seko Jēzus soļiem? Tad,
kad tētis tev lūdz sakārtot istabu vai izpildīt mājasdarbus un tu paklausi, un to izdari. Tu seko tad, kad tu
redzi kādu, kam ir nepieciešama palīdzība un tu nepaskrien garām, bet apstājies
un palīdzi. Katru reizi, kad tu savam tuvākajam parādi mīlestību, tu seko Jēzum.
Pasaki šodien savam tētim paldies
par kopīgajām pastaigām citām reizēm, kad tavs tētis tev ir izrādījis
mīlestību. Pasaki arī lūgšanā paldies Debesu Tēvam, ka Viņš mums ir dāvinājis
Jēzu, lai varam sekot viņa pēdās!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru