Turpinot mācīties par Dieva īpašībām, aplūkojām paši sevi. Vai esam kaut vienu reizi izdarījuši ko sliktu, vai esam grēkojuši? Bērni secināja, ka ir grēcīgi. Salīdzinājām, uz kuras krāsas fona vārds ‘grēks’ visvairāk izceļas.
Mēģinājām arī saprast, kurā glāzē ir visnetīrākais šķidrums.
Tā ir, kad salīdzinām sevi ar citiem cilvēkiem – visi esam grēcīgi un netīri sirdīs, un ir grūti pateikt, kurš labāks, kurš sliktāks. Bet, kad salīdzinām sevi ar Dievu, tad uz Dieva svētuma fona mēs redzam, cik ļoti svēts ir Viņš. Kad salīdzinām krāsainā fona lapiņas ar balto fonu vai netīrās glāzes ar tīrajām, tad salīdzināt ir pavisam viegli.
Tā ir šodien atrastā Dieva īpašība – Viņš ir svēts. Viņš ir pilnīgs, Viņš ir absolūts labums, Viņš nekad nekļūdās, Viņš vienmēr ir perfekts.
Secinām, ka tumsa ar gaismu vienlaikus blakus nevar pastāvēt, tā pat kā svētums ar grēku nevar pastāvēt blakus. Mums ir vajadzīga jauna, tīra sirds. Pati tā netīrā glāze tīra nekļūs; mums vajag kādu, kas izlej to saturu ārā, izmazgā glāzi un ielej jaunu, tīru ūdeni. Tā pat kā ar mūsu sirdīm – tikai Dievs, kurš ir svēts, var mūsu sirdis darīt atkal tīras.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru