UZRUNA BĒRNIEM: Vienatne

Vai esi kādreiz izjutis kā ir būt vienam? Vai atceries tās sajūtas, kad pirmoreiz viens paliki bērnudārza grupiņā, vēlāk viens iegāji jauna klasē, viens klases priekšā skaitīji dzejoli, viens vēlu vakarā nāci mājās no treniņa? Vai  tev nav bailīgi būt vienam? Bet vai tu tā paīstam vispār esi viens....?

Daudzus gadus atpakaļ, kādā lauku mājā meža ielokā dzīvoja mežcirtējs.

20.01.2013.nodarbība: Jēzus templī - 3-4gadīgo bērnu grupa

Nodarbību iesākām ar mūsu ierasto aplīti un sarunām par to, kā tad mums ir gājis un kur esam bijuši.
Izmantojot "lūgšanu namiņu" aizlūdzām par Rūtas brāļa draugu, lai viņš kļūtu vesels.

UZRUNA BĒRNIEM:Svētais Vakarēdiens

Šis ir mans bērnības foto albūms. Albūms man palīdz atcerēties kā kādreiz izskatījās mani radinieki - tētis un mamma, kad viņi bija pavisam jauni, masa un brālis, kad viņi vēl bija maziņi. Šķirstot albūmu un skatoties bildēs es varu atcerēties un pārdomāt kādus svarīgus dzīves mirkļus – pirmo skolas dienu, izlaidumus, dzimšanas dienas svinības, kristības,.... Šis bildes man atsauc atmiņā svarīgus cilvēkus un notikumus no manas dzīves.

Tad, kad Jēzus devās atpakaļ uz debesīm, lai būtu kopā ar savu Tēti, arī viņš mums atstāja kādu īpašu bildi, lai mēs Viņu atcerētos. Tā gan nav Jēzus bilde kādā foto albūmā, kuru mēs varam aplūkot un redzēt kāds Jēzus izskatījās, bet tā ir bilde, kas palīdz ieraudzīt to, ko Jēzus mūsu labā ir izdarījis. Mēs to „bildi” saucam par Svēto vakarēdienu.

27.01.2013.nodarbība: Jauns apģērbs - 1.klases grupa

Šodienas nodarbību iesākām ar „ielīmēšanos” apmeklējuma sarakstā. Tūliņ pēc tam kopīgi devāmies dziedāt, kur mācījāmies jaunas dziesmas, kā arī kustības vienai no tām. Kad atgriezāmies grupiņas telpās, sasēdāmies aplītī. Pārrunājām gan iepriekšējās nodarbības, gan nedēļas notikumus. Vienojāmies kopīgā lūgšanā, kur Dievam pateicāmies, ka esam veseli un varam būt kopā šajā svētdienā. Lūgšanu noslēdzām ar Tēvreizi.


Un tad jau turpat aplītī bijām gatavi klausīties stāstu. Ikviens no mums ir grēkojis vārdos, darbos un domās. Mēs visi esam grēcīgi un netīri, gluži kā ietērpti skrandās, taču Jēzus Kristus ir tīrs un bez grēka un vēlas mūs ietērpt taisnības jeb šķīstuma apmetnī. Jēzus Kristus 33 gadus dzīvoja bez grēka un pilnīgi pieņemams Dievam. Šī taisnība vai šķīstība Dieva acīs var kļūt arī mūsu, ja uzticamies Jēzum kā savam Pestītājam.

Kluba 46 gājiens uz Bērnu slimnīcu

22.janvarī noslēdzās Kluba 46 kalpošanas projekts „Piparkūku plāksteris”. Skolēni kopā ar skolotājiem devās uz Bērnu slimnīcas 5. nodaļu, lai mazajiem pacientiem uzdāvinātu galda spēles. Tās tika nopirktas par naudu, kuru ieguvām no pārdotajām piparkūkām, kuras bija cepuši paši skolēni.

Pirms došanās uz nodaļu ar skolēniem pārrunājām, ka mums nav ko baidīties, jo neejam vieni un savā spēkā, bet gan kopā ar Dievu. Un patiesi – tajā dienā slimnīcā esot bijusi izsludināta karantīna un mēs nemaz nevarētu iet uz nodaļām, bet neticamā kārtā tomēr varējām mazajiem pacientiem izstāstīt stāstus, kurus bijām sagatavojuši.

20.01.2013.nodarbība: Caķejs un Jēzus - 1.klases grupa

Nodarbību sākām ar reģistrēšanos plakātā. Tad devāmies uz kopīgo aplīti, kur kopīgi pārrunājām pagājušās nedēļas notikumus. Aizlūdzām par dažām vajadzībām un lūgšanu noslēdzām ar Tēvreizi, ko bērni mācēja ļoti labi, par ko liels prieks.

20.01.2013.nodarbība: Caķejs un Jēzus Kristus aicinājums - 5-6 gadīgo bērnu grupa

Nodarbības sākumā, satiekoties ar bērniem, pārrunājām dažādas lietas un atkārtojām arī to, ko bērni bija uzzinājuši pagājušaja nodarbības reizē - to, kāds Caķejs bija bijis visas savas dzīves laikā, ka viņš bija muitnieks, kurš apkrāpa daudzus cilvēkus. Kad to bijām atkārtojuši, ķērāmies pie šīs reizes tēmas. Runājām par to, cik ļoti Caķejs gribēja redzēt Jēzu, ka tā dēļ pat bija gatavs kāpt kokā. Pārrunājām arī Jēzus mīlestību pret Caķeju un to, ka pēc tikšanās ar Jēzu, Caķejs mainījās, kļuva labs un visu, ko bija izkrāpis atdeva.

Pēc stāsta izstāstīšanas, spēlējām kādas spēles, lai varētu izkustēties. Iedomājāmies, ka esam Caķeji un kāpām "kokos", kas šoreiz bija krēsli, kā arī, spēlejām atkārtošanas spēli, kur jautājumu formā varējām vēlreiz pārrunāt, to, ko uzzinājām stāstā.