UZRUNA BĒRNIEM: Dieva komanda

Vai Tev patīk sporta spēles? Kura no visām Tev patīk vislabāk? Basketbols? Futbols? Volejbols? Zinu, ka ļoti daudziem bērniem patīk tautas bumba. Lai spēlētu ikvienu no šīm spēlēm ir nepieciešamas divas komandas. Bieži sporta skolotāji komandas sadala tā, ka izvēlas divus bērnus, kuri būs kapteiņi un viņi katrs izsauc pārējos bērnus savā komandā.

Vai atceries to sajūtu, kad stāvi un gaidi, kad tevi izsauks? Vienmēr ir prieks, ja tevi izsauc vienu no pirmajiem, jo tos labākos spēlētājus izsauc pirmos un tad ir jauka sajūta. Bet ja tevi tik ātri neizsauc, tad stāvot un gaidot, kad pienāks Tava kārta pieaug uztraukums – ja nu mani neviens neizvēlas? Ja nu es palieku pēdējais? Diezgan nepatīkama sajūta....bet ir arī citi veidi kā var sadalīt komandas.

Šodien kopā ar tevi es vēlos domāt par to, kā Dievs izvēlas cilvēkus savā komandā -  Dieva ģimenē.

17.02.2013.nodarbība: Jēzus iejāj Jeruzālemē - 3-4gadīgo bērnu grupa

Nodarbību iesākām ar kopīgu lūgšanu un, attēlojot uz tāfeles Bībeles stāsta notikumus, runājām par to kā Jēzus iejāja Jeruzalemē. (Mateja ev. 21:1-9)

„Kad Jēzus kopā ar mācekļiem tuvojās Jeruzalemei, Viņš aizsūtīja divus no mācekļiem pēc ēzelīša. Mācekļi atrada ēzelīti, atveda to pie Jēzus, uz muguras klāja savas drēbes un sēdināja Jēzu tam mugurā. Parasti Jēzus pārvietojās kājām, bet iejāšana Jeruzalemē bija īpašs notikums. Jeruzaleme ir pilsēta, kurā dzīvoja daudz cilvēki. Pirms tam Jēzus brīnumu darbus bija darījis mazāk cilvēku klātbūtnē, bet ļaudis Jeruzalemē zināja to, ko Jēzus bija darījis un ļoti vēlējās Viņu satikt. Jēzus tika sagaidīts kā ķēniņš! Kad Jēzus iejāja Jeruzalemē cilvēki sauca Ozianna! (Glābējs!) un sveicināja Viņu, mājot ar palmu zariem un klājot tam ceļā savas drēbes. Jēzus ir arī mūsu ķēniņš! ” 

UZRUNA BĒRNIEM: Debesis runā

Elīna: Vai Tev patīk iemācīties ko jaunu?

Dievs ir spēcīgs: Vispār jau patīk.

Elīna: Kā tev liekas, kā var iemācīties kaut ko jaunu?

Dievs ir spēcīgs: Klausoties?

Elīna: Jā, bieži mēs iemācamies kaut ko jaunu, klausoties gudrākos cilvēkos, kuri zina vairāk nekā mēs paši.

 Piemēram, klausoties vecākos, skolotājos, mācītājos un tās mēs iemācamies lietas, kuras iepriekš nemaz nezinājām.

24.02.2013.nodarbība:Pazudušais dēls. 2.daļa. - 1.klases grupa

Šajā nodarbībā bija tikai 5 bērni, tāpēc, ja nu kāds no mūsu grupiņas ir slims, tad vēlam viņam ātru atveseļošanos!

Sākām, kā parasti, dziedot 3 jaukas dziesmas, kas šodien bērniem padevās īpaši labi, jo visām dziesmām bija jāmācās līdzi arī kustības, kas padara dziedāšanu interesantāku.

Aplītī runājām par bailēm, un secinājām, ka mūsu pirmklasnieki ir diezgan bezbailīgi, tomēr ir vērts atcerēties, ka pat baiļu brīžos mēs neesam vieni – mums blakus vienmēr ir Jēzus, kam mēs varam lūgt palīdzību. Šoreiz katrs bērns izmēģināja, kā ir pašam piedalīties kopīgā lūgšanā – bērni izvēlējās vai nu teikt kādu pateicību, vai arī lūgt par kādu savu vajadzību, un tas izdevās ļoti labi.

17.02.2013.nodarbība: Pazudušais dēls. 1.daļa. - 5-6 gadīgo bērnu grupa

Nodarbības sākumā visi kopā devāmies dziedāt un mācīties kādas jaunas dziesmas, taču, pēc atgriešanās grupiņā, ķērāmies pie mūsu šīs nedēļas Bībeles stāsta. 

Stāsta par pazudušo dēlu (sk.Lūkas ev. 15:11-32). Šajā nodarbībā pārrunājam to, kāds bija pazudušais dēls, ka viņam bija tēvs un brālis, domājām par to, kāda varētu būt bijusi viņa dzīve esot mājās. Pēc tam bērniem stāstījām to, ka pazudušais dēls izlēma saņemt tēva mantojumu un doties prom no tēva mājām. Runājām par viņa izšķērdīgo dzīvi esot prom un to, kā visi viņu atstāja brīdī, kad tēva mantojums bija iztērēts. Mēģinājām arī saprast, kāda varēja būt viņa sajūta brīdī, kad viņam bija jāgana cūkas, jo nebija citas iespējas dabūt ēdienu. 

UZRUNA BĒRNIEM: Izšūšana

Reiz kāds mazs bērniņš pieskrēja pie savas omītes un vaicāja, ko viņa tur krēslā sēžot dara? Omīte atbildēja, ka izšujot. Bērniņš gribēja apskatīties kā tā izšūšana izskatās, bet omīte teica, ka viņa drīz pabeigs un tad parādīs to, kas ir izdevies, bet tikmēr mazbērniņam ir jāpasēž un jāpagaida.

17.02.2013.nodarbība: Pazudušais dēls un viņa jaunās drēbes. 1.daļa. - 1.klases grupa

Kā jau katru reizi arī šodienas nodarbību iesākām ar piereģistrēšanos. Tūliņ pēc tam devāmies dziedāt. Kad atgriezāmies klasē, aplītī pārrunājām iepriekšējās nedēļas notikumus, kā arī kopīgi lūdzām par dažādām vajadzībām.

Un nu bija pienācis laiks stāstam. Stāsts bija par kāda tēva dēlu, kurš nebija apmierināts ar savām mājām, tāpēc, atprasījis tēvam savu daļu no mantojuma, devās tālu prom no mājām. Sākumā viņš jutās laimīgs, jo bija brīvs - tālu prom no mājām. Viņš sāka izšķērdēt naudu lietās, kas,viņaprāt, varētu nest laimi. Iesākumā viņam šķita, ka tā arī ir, taču kādā rītā viņš atklāja, ka viņam vairs nav naudas. Visu viņš bija izšķērdējis. Arī cilvēki, kas bija bijuši kopā ar viņu, kad viņam bija nauda, vairs neinteresējās par viņu. Viņš domāja, ka ejot strādāt varēs kaut ko nopelnīt, taču viņam nebija nekādas pieredzes un viņš neko nemācēja. Vienīgais darbs, ko viņš atrada bija darbs pie kāda zemnieka. Viņa uzdevums bija ganīt cūkas. Jūdu reliģijā cūka tiek uzskatīta par nešķīstu dzīvnieku. Puisim neviens neko īsti nemaksāja par šo darbu. Un viņš bija tik izsalcis, ka bija gatavs ēst cūku ēdienu. Tā nu viņš iedomājās par savu tēvu un mājām. Nosprieda, ka tēva kalpi saņem labu samaksu, tāpēc izlēma doties uz savām mājām un lūgt, lai tēvs viņu pieņem par savu kalpu.
Tā nu viņš pameta cūkas un to vietu, kur bija iztērējis visu savu mantojuma naudu un skriešiem devās uz tēva mājām. Jo tuvāk viņš bija mājām, jo vairāk domāja, ko gan tēvs teiks, ka viņš ir atgriezies... 

Bet par to, bērni uzzinās nākošajā nodarbībā.