Šajā svētdienā ar bērniem runājām par lūgšanu. Par to, ka lūgšana ir saruna ar Dievu. Un ar Dievu mēs varam sarunāties tāpat kā mēs runājam pa telefonu ar cilvēkiem, kas nav mums tuvumā.
Stāstījām par to, ka Jēzus bieži gāja vienatnē Dievu lūgt. Pārrunājām kā Jēzus kopā ar saviem mācekļiem devās uz Eļļas kalnu, kur lūdza Dievu par viņiem. Tāpat arī mums katram blakus ir cilvēki, kas lūdz Dievu par mums.
Viss, ko mazās bērnu sirsniņas vēlas, lūgšanā var tikt uzticēts Dievam, ieliekot to Dieva mīlošajās rokās.
Bērni plaukstas formas papīra kartiņās ar saviem zīmējumiem ielika Dieva rokās sev tuvus un mīļus cilvēkus, lietas…
Nodarbības beigās kopīgi rotaļājāmies un spēlējāmies ar mantām.
“Nezūdaities nemaz,
bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā
ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā.”
(Filipiešiem 4:6)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru