Nodarbības sākumā mēs, kā vienmēr, apspriedāmies, kā mums gājis aizvadītajā nedēļā. Uzzinajām, vai kāds no mūsu ģimenes vai draugiem nav apslimis. Tad mēs, izmantojot Lienes bērnu uzrunā minēto plaukstiņu lūgšanu metodi, aizlūdzām par saviem tuvākajiem- ģimeni un draugiem, mācītajiem un skolotājiem, prezidentu, slimajiem (arī apslimušo svētdienskolotāju Alisi), kā arī paši par sevi un nodarbību.
Tad mēs salīmējām apmeklējuma uzlīmītes kalendārā un kopā ar mūziķiem padziedājam dziesmiņas: "Katru soli speru Tevī, Kungs" un "Mani vada Labais Gans".
Tad mēs salīmējām apmeklējuma uzlīmītes kalendārā un kopā ar mūziķiem padziedājam dziesmiņas: "Katru soli speru Tevī, Kungs" un "Mani vada Labais Gans".
Ieklausījāmies Bībeles stāstā no Marka evaņgēlija 3:13-17:
"Tanī laikā Jēzus atnāca no Galilejas pie Jāņa Jordānas krastā, lai tiktu viņa kristīts. Bet Jānis tam pretojās un sacīja: "Man vajadzētu tikt Tevis kristītam, un Tu nāc pie manis." Bet Jēzus tam atbildēja un sacīja: "Tam tā jānotiek! Jo tā mums vajag piepildīt visu taisnību." Tad viņš to atļāva. Un, kad Jēzus bija kristīts, Viņš tūdaļ izkāpa no ūdens. Un redzi, debesis tika atvērtas, un viņš redzēja Dieva Garu kā balodi nolaižamies un uz Viņu nākam. Un redzi, balss no debesīm sacīja: "Šis ir Mans mīļais Dēls, uz ko Man labs prāts.""
Bībeles stāsta laikā bērni ārā ieraudzīja lidojam baltu putnu, daži teica, ka tā esot kaija, daži, ka balodis, kā tas bija minēts stāstā (laikam jau tomēr bija kaija). ;)
Tad mēs paši pagatavojām katrs pats savu balodīti. Izmantojot izgatavotos balodīšus, koka cilvēciņus un ūdens bļodu, atkārtojām Bībeles stāstu praktiski, beigās cilvēciņus noslaukot pēc kristībām ar salvetēm.
Atlikušajā laikā nosvinējām Aksela dzimšanas dienu un lidinājām savus baltos balodīšus.
Skolotājas Kristīne un Agnija
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru